Pēdējo simts gadu laikā mūsu dzīve ir mainījusies līdz nepazīšanai. Mums ir iespēja dažu minūšu laikā saņemt jaunākās ziņas no visas pasaules, un aizpagājušajā gadsimtā tas prasīja dienas vai pat mēnešus. Var droši teikt, ka šāds augsts izpratnes līmenis rada atbilstošu slodzi mūsu psihei un jo īpaši tās bezsamaņā esošajiem slāņiem. Neirozes kļūst arvien biežākas un izplatītākas mūsdienu cilvēka dzīvē. Mēs dzīvojam pastāvīgā informācijas uzbrukumā, kas liek mums katru dienu pieņemt lēmumus. Tajā pašā laikā mēs bieži paliekam pilnīgi vieni ar savām problēmām un raizēm, kurām mums nav pietiekami daudz spēka, laika un dažreiz pašnovērošanas prasmju, iespēju paskatīties uz sevi no malas.

Patiesībā vissvarīgākais, kas mums ir – pašiem par sevi – mums vienmēr trūkst noteiktu resursu. Mēs nedomājam par to, kas ir mūsu iekšējo garīgo konfliktu sakne, un šajā gadījumā mēs cenšamies ātri izārstēt simptomus, kas atrodas uz virsmas, kas izpaužas dažādās neirozēs, trauksmē, bezmiegā un seksuālās problēmās. Mūsdienu farmakoloģijā šobrīd ir plašas iespējas sniegt medicīnisko atbalstu, un ir gadījumi, kad bez tā neiztikt, taču ar to ne vienmēr pietiek dvēseles dziedināšanai.

Mūsu psihes neapzinātā daļa ir virzītājspēks, kas liek mums veikt noteiktas darbības, izjust jūtas un emocijas. Un mūsu bezsamaņas loma ir tik liela, ka neapzinātas iekšējās cīņas bieži noved mūs pie neirozes, stresa, bailēm, trauksmes, vainas, tādiem traucējumiem kā depresija, alkohola vai narkotiku atkarība, kā arī uz nežēlības izpausmēm, ģimenes konfliktiem, problēmām darbā un nespēju justies vajadzīgiem un laimīgiem. Vai cilvēks var justies laimīgs, ja iekšā ir cīņa?

Lai saprastu un saprastu, kāpēc dažreiz, pat vislabvēlīgākajos mūsu dzīves apstākļos, mēs jūtamies nelaimīgi, ir nepieciešama pacietība un laiks. Prakse rāda, ka bieži vien noder medikamentu un psihoterapeitiskā atbalsta kombinācija. Psihoanalītiskās psihoterapijas ceļš no pirmā acu uzmetiena var šķist garāks, nekā mēs vēlētos, taču mūsu dzīve ir daudz garāka, un šajā ziņā psihoterapeitiskais atbalsts palīdz nostiprināt zāļu iedarbību un sasniegt ilgtermiņa efektu. Un tā kā problēmas var uzkrāties gadiem un dažreiz gadu desmitiem, ne vienmēr ir iespējams no tām atbrīvoties stundas vai mēneša laikā.

Ceļā uz savu neapzināto konfliktu apzināšanos mēs neizbēgami saskaramies ar iekšēju pretestību. Ar pretestību pārmaiņām. Atklāti sakot, mēs nevēlamies sev atzīt, ka mūsu simptomam vai problēmai ir noteikta nozīme, un tas ir iekšēja kompromisa rezultāts starp mūsu patiesajām vēlmēm un mūsu pašu iekšējo aizsardzību vai ierobežojumiem. Rodas sajūta, ka “vienkārši nevaram aizmigt” vai “vienkārši esam sliktā garastāvoklī”, “vienkārši noguruši”, “tikai hormonālas izmaiņas” utt. Un šīs problēmas ir efektīvi un ātri jāatrisina ar medikamentu palīdzību. Šajā gadījumā psihoterapija var veicināt efektivitāti, jo tā ir ceļvedis mūsu bezsamaņā, atbalsts iekšējo pārmaiņu ceļā un dzīves ceļveža meklējumi. Sevi tuvāk iepazīt ārstnieciskajā procesā ne vienmēr ir viegli, bet ilgtermiņā tā ir iespēja kustēties un attīstīties ceļā uz veiksmīgāku un dzīvespriecīgāku dzīvi.